Projekta ietvaros veikti vairāki monitoringa darbi – veikts Saulkrastu un Jaunķemeru pilotteritoriju biotopu vispārējā stāvokļa novērtējums, projekta aprīļa talkas ietekmes rezultātu novērtējums, kā arī Saulkrastu pilotteritorijas izpēte, lai atrastu piemērotākās apmeklētāju uzskaites skaitītāju atrašanās vietas.

Saulkrastu un Jaunķemeru pilotteritoriju biotopu monitorings  
Projekta ietvaros ik gadu plānots veikt abu pilotteritoriju biotopu vispārējā stāvokļa monitoringu. Šogad – 2015. gadā šāds monitorings veikts pirmo reizi. Secināts, ka pamatā abu pilotteritoriju lielāko daļu klāj mežainas piejūras kāpas, bet nelielās teritoriju daļās sastopamas embrionālās kāpas un priekškāpas.

Saulkrastos mežaino piejūras kāpu kvalitāti var vērtēt starp vidēju un labu, daļa mežaudzes atbilst arī dabiska meža biotopa statusam. Taču teritorijā konstatēts mirušās koksnes jeb kritalu trūkums, kas ir būtiska bioloģiskās daudzveidības sastāvdaļa. Tāpat konstatēts, ka Saulkrastos embrionālās kāpas ir neizteiktas vai praktiski nepastāv. Priekškāpas ir izveidojušās 5-8 m platumā, un tās veido tikai viens vai vairāki kāpu vaļņi, kas izraisa to nestabilitāti un ātru noskalošanu vētru laikā.

Mežainas piejūras kāpas biotops Jaunķemeros.
Jaunķemeros, savukārt, mežaino piejūras kāpu biotopu stāvokļa kvalitāte variē no labas līdz pat izcilai, jo tur novērojama daudz mazāka antropogēnā slodze. Taču dažviet Jaunķemeros kāpu biotopi negatīvi tiek ietekmēti mehanizētas pludmales attīrīšanas rezultātā. Secinājums ir, ka Jaunķemeros būtu pārvērtējams biotopa apsaimniekošanas veids, lai tas būtu atbilstošāks, dabai draudzīgāks un neietekmētu vietējo augāju, kas veic kāpu nostiprināšanas funkcijas.

Mehāniska pludmales attīrīšana no sanešiem Jaunķemeros.

Projekta aprīļa talkas monitorings
Š.g. pavasarī Saulkrastu pilotteritorijā īstenota projekta talka, kuras laikā piekrastē uzpīti kārklu nožogojumi, lai pamatā veiktu apmeklētāju plūsmas regulēšanas funkcijas, bet vienlaikus arī  priekšskāpas atjaunošanas funkcijas.

Š.g. rudens sezonā apsekojot pavasara talkā izveidotos kārklu pinuma nožogojumus Baltās kāpas apkārtnē, tika konstatēts, ka žogi kopumā ir labi saglabājušies un pilda savu funkciju – novirza apmeklētāju plūsmu vajadzīgajos virzienos, kas savukārt nepieciešamajās vietās ļauj uzkrāties smiltij, veidojot jaunu priekškāpu un iesakņoties augājam.
Rudens apsekojumā novērtētais kārklu pinumu nožogojums Saulkrastos.

Taču tika konstatēts, ka nogāzēs izveidoto nožogojumu vietās tiek iestaigāti jauni apkārtceļi. Nākotnē projekta ietvaros plānots sekot līdzi šo jauno apkārtceļu attīstībai un lietošanas intensitātei, un, ja nepieciešams, rosināt jaunu noeju izveidi uz pludmali.

Apmeklētāju plūsmas uzskaite Saulkrastos
Lai projektā varētu efektīvāk veikt Saulkrastu pilotteritorijas izpēti, ir plānots organizēt apmeklētāju uzskaiti. Šī iemesla dēļ projekta pārstāvji šobrīd ir izvērtējuši labākās apmeklētāju plūsmas skaitītāju atrašanās vietas. Tāpat izvērtēts, ka labākais risinājums ir teritorijā uzstādīt digitālos apmeklētāju skaitītājus, lai efektīvi noteiktu gan ienākošo, gan izejošo apmeklētāju plūsmu no teritorijas, kā arī, lai identificētu antropogēnās slodzes intensitāti skaitliskā izteiksmē.

Darbi projektā “LIFE Ekosistēmu pakalpojumi” aktīvi virzās uz priekšu. Nākamais būtiskais projekta rezultāts ir ekosistēmu pakalpojumu kartēšanas pabeigšana 2016. gada pirmajā pusē Saulkrastu un Jaunķemeru pilotteritorijās. Kartēšanas rezultātus plānots tālāk izmantot abu teritoriju ekosistēmu pakalpojumu ekonomiskās vērtības noteikšanai un attīstības scenāriju izstrādei.

Pilotteritoriju izpētes darbi veikti LIFE + programmas līdzfinansētā projekta nr. LIFE13 ENV/LV/000839 "Ekosistēmu un to sniegto pakalpojumu novērtējuma pieejas pielietojums dabas daudzveidības aizsardzībā un pārvaldībā" jeb "LIFE Ekosistēmu pakalpojumi" ietvaros. Projektu īsteno Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar biedrību “Baltijas krasti” un Saulkrastu novada pašvaldību. Projektu līdzfinansē Eiropas Savienība un Latvijas vides aizsardzības fonds.