26. martā projekta pārstāves Maira Jēgere un Kristīne Detkova apmeklēja forumu "Baltic Sea Challenge international networking event”, kurš norisinājās Tallinā (Igaunijā). Pasākumu organizēja projekts "LIFE Citywater". Apmeklētais Baltijas jūras forums saturēja referātus un prezentācijas par Baltijas jūras ekoloģisko stāvokli un sadarbības iespējām tā uzlabošanai. Foruma laikā tika gūtas daudzas vērtīgas atziņas, kas noderēs projekta „LIFE Ekosistēmu pakalpojumi” aktivitāšu ieviešanā.

Piemēram, noskaidrots, ka Baltijas reģiona valstīs ir kopīga Baltijas jūras ūdens tīrības nodrošināšanas problēma, bet lokālās problēmas un līdz ar to iespējamie risinājumi katrā valstī atšķiras. Tāpat, visās valstīs kopēja ir pašvaldības un valstu iestāžu zemās ieinteresētības problēma vides jautājumos. Noskaidrots arī, ka vairākas kaimiņvalstis pašvaldībām piešķir lielāku lomu nekā valsts iestādēm un uzsver vietējās darbības plānošanas un seku apzināšanās nepieciešamību, kam nepieciešams labāks vides izglītības līmenis, nekā tas ir šobrīd gan iedzīvotāju, gan pašvaldības iestāžu darbinieku vidū. Forumā ziņots, ka visās Baltijas jūras valstīs ūdens tīrības problēmas cēlonis ir privātie zemju īpašnieki un nespēja uz tiem iedarboties. Līdz ar to vides kvalitātes uzlabošanas virzītājspēks ir lokālās situācijas un vajadzību apzināšanās, politiskā iesaiste, pilsētas attīstībai paredzēto finanšu plānošana un atsevišķu indivīdu entuziasms. Valsts un pašvaldību institūciju atbalsts tiek saņemts tajā brīdī, kad iestāžu darbinieki saredz, kā dabas aizsardzība var kļūt par peļņas avotu.

Baltijas jūras forumā tika prezentēti iedzīvotāju aptaujas dati, kas liecināja par cilvēku ieinteresētību un vēlmi iesaistīties dabas aizsardzības aktivitātēs, taču problēma ir neziņā, kā un ko lietas labā varētu darīt. Dominē bezspēcības sajūta un iedzīvotāji nesaista savus ikdienas paradumus un dzīvesveidu ar ietekmi uz apkārtējo vidi. Parādās zema gatavība iesaistīties apjomīgās aktivitātēs un neizglītotība par to, kā ikdienas paradumu maiņa var palīdzēt dabai.

Savukārt, pašvaldību aptaujas dati Baltijas reģionā parāda, ka pašvaldības apzinās, ka viņiem ir liela ietekme un iespējas rīkoties, bet tās uzskata, ka nevar ietekmēt globālus lēmumus. Pašvaldības uzskata, ka dabas aizsardzībai nepieciešamas ārējas papildus investīcijas un tās neapzinās, kā savu darbību plānošana ilgtspējīgā veidā var palīdzēt. Pašvaldības atzīmē, ka nepieciešama palīdzība no malas jaunu tehnisko vai organizatorisko risinājumu formā.

Foruma laikā daudz tika runāts par efektīviem mērķauditoriju komunikācijas un izglītošanas paņēmieniem. Kā labs politiķu izglītošanas paņēmiens tika minēts ekskursija-demonstrējums, kurā parāda kādu labo piemēru dabā, prezentējot objekta ierīkošanā ieguldītos izdevumus un peļņu. Cilvēki kļūst daudz atsaucīgāki, kad ierauga reālās izmaksas, jo pastāv mīts, ka ekoloģiskas metodes ir pārāk dārgas, lai pašvaldības vai valsts iestādes spētu tās atļauties. Ieguvumu-zaudējumu analīzes demonstrācija arī minēts kā efektīvs komunikācijas rīks. Tika uzsvērts, ka svarīgi pārorientēt domāšanu no „Glābiet dabu tāpēc, ka tā vajag!” uz „Glābiet dabu tāpēc, ka tas ir finansiāli izdevīgi!”.

Pieredzes apmaiņa un sadarbības veicināšana starp LIFE projektiem ir arī viens no LIFE13 ENV/LV/000839 projekta „Ekosistēmu un to sniegto pakalpojumu novērtējuma pieejas pielietojums dabas daudzveidības aizsardzībā un pārvaldībā” uzdevumiem. Tas palīdz uzzināt jaunākās tendences nozarē un iegūt jaunas zināšanas, kuras efektīvi pielietot īstenojamā projekta ieviešanā.

Foto: konferences atklāšana, Mr. Arvo Sarapuu.

Dalība pasākumā nodrošināta LIFE + programmas līdzfinansētā projekta nr. LIFE13 ENV/LV/000839 "Ekosistēmu un to sniegto pakalpojumu novērtējuma pieejas pielietojums dabas daudzveidības aizsardzībā un pārvaldībā"jeb "LIFE Ekosistēmu pakalpojumi" ietvaros. Projektu īsteno Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar biedrību “Baltijas krasti” un Saulkrastu novada pašvaldību. Projektu līdzfinansē Eiropas Savienība un Latvijas vides aizsardzības fonds.