Abām projekta pilotteritorijām veikts ekosistēmu pakalpojumu ekonomiskais novērtējums, kā arī izvērtēti to attīstības scenāriji, lai savstarpēji salīdzināmās vērtībās atspoguļotu ieguvumus un trūkumus dažādu attīstības virzienu izvēles gadījumā. Scenāriju izstrādes mērķis ir raisīt iesaistīto pušu diskusijas, identificēt un izvērtēt iespējamās ietekmes.  

Izmantojot izstrādāto ekosistēmu pakalpojuma ekonomiskās novērtēšanas modeli, katrai projekta pilotteritorijai ir radīti trīs attīstības scenāriji – esošā situācija, hipotētiska attīstība, kas balstās uz spēkā esošajiem plānošanas dokumentiem un hipotētiska attīstība, kas būtiski maina apbūves un meža teritoriju proporciju un tādējādi var atstāt arī pamanāmu ietekmi uz ekosistēmu pakalpojumu nodrošinājumu. 

Nozīmīgākie secinājumi – abās pilotteritorijās nav būtisku ekosistēmu pakalpojumu ekonomisko vērtību atšķirību starp esošo situāciju un, realizējot jau plānošanas dokumentos paredzēto attīstību. Savukārt, ja notiktu būtiska apbūves teritoriju paplašināšana, tas atstātu ievērojamu ietekmi uz ekosistēmu pakalpojumu nodrošinājumu teritorijās, un to kopējā ekonomiskā vērtība būtiski samazinātos.

Pirmā scenārija gadījumā pilotteritorijām veikts esošo ekosistēmu pakalpojumu ekonomisko vērtību izvērtējums, kas ir balstīts uz ekspertu izstrādātajiem ekosistēmu pakalpojumu novērtēšanas indikatoriem un sniegto vērtējumu.

Otrā scenārija gadījumā ir izvērtēts pilotteritoriju plānotās attīstības scenārijs. Saulkrastu pilotteritorijā izvērtēti ekosistēmu pakalpojumi, balstoties uz Saulkrastu teritorijā spēkā esošajiem plānošanas dokumentiem un plānoto teritorijas attīstību, tajā skaitā arī projekta ietvaros izveidojamo Dabas dizaina parku Saulkrastu Baltās kāpas teritorijā. Savukārt Jaunķemeru pilotteritorijas attīstības scenārijs ietver Ķemeru kūrorta parka izveidošanu daļā no pilotteritorijas – posmā starp Jaunķemeru ceļu un Zvīņu ielu (37,92 ha (ap 40%) no 93,60 ha kopējās pilotteritorijas platības), kura izveidošanas iecere atbilst Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma teritorijai ar īpašiem noteikumiem “Ķemeri – kūrorta parks”[1]. Scenārija apraksts ir hipotētiska attīstības iecere, kura var ietekmēt dotās teritorijas ekosistēmu pakalpojumu nodrošinājumu.

Otrā scenārija ekosistēmu pakalpojumu ekonomisko vērtību aprēķināšanā izmantotas identiskas metodes kā pirmā scenārija gadījumā, tomēr būtiska nianse ir tajā, ka otrā scenārija gadījumā ir mainīts ekspertu sniegtais ekosistēmu pakalpojumu novērtējums.

Trešā scenārija gadījumā izvērtēts hipotētisks scenārijs, kurā paredzēta nekontrolēta teritoriju attīstība. Šī scenārija gadījumā tiek pieņemts, ka apbūves teritorija Saulkrastu un Jaunķemeru pilotteritorijās palielinās par aptuveni 50% un uz apbūves rēķina proporcionāli tiek samazināta mežu teritorija. Trešais scenārijs atspoguļo situāciju, kā mainās ekosistēmu pakalpojumu monetārās vērtības, ja tiktu atļauta nekontrolēta attīstība pilotteritorijā.

Analizējot iegūtās ekosistēmu pakalpojumu ekonomiskās vērtības modelētajiem scenārijiem, secināts, ka starp abu pilotteritoriju pirmo un otro attīstības scenāriju būtisku atšķirību nav (skatīt attēlu nr. 1. un attēlu nr. 2).

Attēls nr. 1

Saulkrastu pilotteritorijā nevienā no sniegtajiem ekosistēmu pakalpojumu kategorijām nav vērojamas ekonomisko vērtību atšķirības.

Attēls nr.2

Turpretī Jaunķemeru pilotteritorijā, ieviešot plānoto kūrorta parku, minimālā apjomā (procentuāli izsakot – 4%) samazinās regulējošo pakalpojumu ekonomiskās vērtības, un par 4% palielinās nodrošinājuma pakalpojumu ekonomiskās vērtības.

Pavisam cita aina pavērtos, ja dzīvē tiktu realizēts trešais scenārijs. Minētā scenārija gadījumā, nozīmīgā apjomā paplašinot apbūves teritorijas, tiktu nodarīti ievērojami ekosistēmu pakalpojumu zaudējumi, kas atspoguļojas ekonomisko vērtību samazinājumā. Proti, Saulkrastu pilotteritorijā ieviešot trešo attīstības scenāriju, gandrīz uz pusi (procentuāli izsakot – 49%) samazinās nodrošinājuma pakalpojumu ekonomiskās vērtības, par 36% samazinās regulējošo pakalpojumu ekonomiskās vērtības. Salīdzinoši mazākā apjomā samazinās kultūras pakalpojumu ekonomiskās vērtības Saulkrastu pilotteritorijā (-6%).

Līdzīga situācija vērojama Jaunķemeru pilotteritorijā, ieviešot trešo attīstības scenāriju. Lielākais samazinājums sniegto ekosistēmu pakalpojumu ekonomiskajās vērtībās vērojams nodrošinājuma pakalpojumu kategorijā (samazinājums par 40%), regulējošo pakalpojumu ekonomiskās vērtības trešā scenārija gadījumā samazinās par 36%, un mazākais samazinājums vērojams kultūras pakalpojumu ekonomiskajām vērtībām – 6%.

Šeit var iepazīties ar rakstu, kas skaidro ekosistēmu pakalpojumu ekonomiskās novērtēšanas modeļa principus.