Pētījums - ko domājam par ekosistēmu pakalpojumiem?


Ko domājam par ekosistēmu pakalpojumiem?

Ekosistēmu pakalpojumi – zaļi domājošo vidū šobrīd ļoti apspriests un lietots termins. Bet vai zinām, ko par ekosistēmu pakalpojumu (EP) pieeju domā dažādu jomu pārstāvji? To šķita vērts papētīt projekta “LIFE Ekosistēmu pakalpojumi” komandai, kas interneta vidē, projekta rīkotajos semināros un talkās veica aptaujas, aicinot dalīties zināšanās un attieksmē par plašākai Latvijas sabiedrībai salīdzinoši nezināmo tematu – ekosistēmu pakalpojumiem. Līdz 2016.gada martam kopumā aptaujāti 356 respondenti.

Ekosistēmu pakalpojumu pieejas būtiskums slēpjas tajā, ka šī pieeja var mainīt cilvēku attieksmi pret dabas aizsardzības sistēmu kopumā. Šobrīd no Latvijas sabiedrības puses dabas aizsardzība pārsvarā tiek skatīta kā nozare, kas aizsargā dažādas retu augu un dzīvnieku sugas, putnus un biotopus tāpēc, lai šīm sugām nedraudētu izmiršana un cenšas aizsargāt vai atjaunot to dzīves vidi, īsti neizprotot lielākas kopsakarības, kāpēc viss iepriekš minētais tiek veikts. EP pieeja ļauj no citas puses uzlūkot dabas aizsardzību kā jomu, kas būtiska ikvienam sabiedrības loceklim, jo nodrošina vietējo ekosistēmu saglabāšanu, lai tās spētu cilvēkam sniegt kvalitatīvus ekosistēmu pakalpojumus un tādējādi nodrošinātu cilvēkam kvalitatīvu un pilnvērtīgu dzīves vidi.

EP pieejas būtiskā iezīme ir cilvēka kā svarīgas sastāvdaļas neizslēgšana, bet tieši otrādi - iekļaušana kopējā ekosistēmas apritē un to sniegto pakalpojumu, labumu atspoguļošana, ko daba ik dienas bez maksas nodrošina un sniedz cilvēkam. EP pieejas pamatā ir vēlme sabalansēt dabas aizsardzības un ekonomiskās intereses tā, lai tās būtu līdzsvarā un tiktu attīstītas tālredzīgi, negatīvi neietekmējot viena otru.

Kas tas ir - ekosistēmu pakalpojumi?
Respondentu profils
Attieksmes izpēte
Attieksmes izpēte par Saulkrastu un Jaunķemeru dabas vērtībām 
Dabas resursu apdraudējuma apzināšanās
Ekosistēmu pakalpojumu koncepta izpratne un zināšanu izvērtējums
Ekosistēmu pakalpojumu novērtēšanas lietderīguma izpratne
EP pieejas integrēšana ikdienas darbā
Personīgā iesaiste un atbildība
Ekosistēmu pakalpojumu izmantošana
Informācija, ko vēlētos zināt nākotnē
Kopsavilkums

 

 

 


Kas tas ir - ekosistēmu pakalpojumi?
Ievadam īsi izskaidrosim, kas īsti ir šīs plaši pieminētās ekosistēmas un ekosistēmu pakalpojumu pieeja. Ekosistēmas ir dzīvo organismu, nedzīvo dabas elementu un to dzīves vides kopums, kas mijiedarbojas un kopā veido vienotu sistēmu. Ekosistēmu pakalpojumi savukārt ir ekosistēmu nodrošinātie materiālie un nemateriālie labumi, kas palīdz nodrošināt cilvēku dzīves apstākļus. Piemēram, ekosistēmu pakalpojumi ietver pārtikas produktu, ūdens nodrošināšanu, plūdu regulēšanas funkciju, augsnes erozijas un slimību uzliesmojumu mazināšanas funkciju, kā arī nemateriālās vērtības, piemēram, atpūtas nodrošināšanu dabas teritorijās. Ekosistēmu pakalpojumu ekonomiskā novērtēšana ir ekosistēmu pakalpojumu vērtības aprēķināšana naudiskā/monetārā izteiksmē pēc noteiktas metodikas, ar mērķi sekmēt saprotamu dialogu ar politikas veidotājiem un citām sabiedrības grupām, lai skaidrotu dabas ilgtspējīgas un saudzīgas izmantošanas ekonomiskos ieguvumus.
Respondentu profils

Projektā veiktās aptaujas tika izplatītas dažādos projekta publiskajos pasākumos, projekta interneta vietnē http://ekosistemas.daba.gov.lv, kā arī reklamēta sociālajos tīklos.

Kopējais respondentu profils bija ļoti plašs – aptaujāti gan valsts iestāžu darbinieki, gan studenti un uzņēmēji, nevalstisko organizāciju un pašvaldību pārstāvji, teritoriju plānotāji, zinātnisko institūtu pārstāvji, kā arī projekta pilotteritoriju – Saulkrastu un Jaunķemeru apkārtnes vietējie iedzīvotāji, brīvprātīgie un pašnodarbinātie vecumā no 18 līdz 65 gadiem. Informācijai – projekta ieviešanas teritorijas ir Saulkrastu un Jaunķemeru piekraste.

Attieksmes izpēte

Aptauju sākumdaļā iekļāvām attieksmes izpētes jautājumus, lai noskaidrotu, kā respondenti uztver dabu un vai viņuprāt būtu jādomā par ekosistēmu saudzīgu izmantošanu. Tika saņemtas atbildes, ka lielākais vairums cilvēku (76%) dabu uztver kā dzīves vidi. Kā nākamā populārākā atbilde (vidēji vairāk kā 60% respondentu) tiek minēta daba kā vieta, kur atpūsties. Jau mazāks internetā atbildējušo respondentu skaits – aptuveni puse minēja, ka daba ir resursu nodrošinātājs un skābekļa, barības avots, kā arī klimata regulators – plūdu un vētru samazinātājs. Neliela daļa (ap 16%) minēja, ka daba ir pašsaprotama lieta, ko var traktēt dažādi – ka daba tiek uztverta pārāk nevērīgi vai arī, ka daba tiek uztverta ļoti dabiski, kā pastāvošs subjekts, par kuras esamību cilvēks iespējams, ikdienā pat neaizdomājas. Atsevišķi respondenti minēja, ka daba tiem ir iedvesmas un veselības avots, dzīves kvalitātes sekmētājs un garīgā līdzsvara atgūšanas vieta. Šīs atbildes norāda uz to, ka atsevišķa respondentu daļa dabas nozīmi savā ikdienā vērtē daudz augstāk nekā tikai kā subjektu, kas nodrošina ikdienas pamatvajadzības – skābekli, dzīves vidi un barību, bet dabai tiek piešķirta tā saucamā nemateriālā vērtība, kas nav tieši novērtējama naudas izteiksmē, taču tāpēc nav mazsvarīgāka – tieši otrādi, šī nemateriālā vērtība ir līdzvērtīga materiālajām vērtībām, ko daba sniedz.      

Kopumā var secināt, ka cilvēki aizdomājas par dabas sniegto daudzveidīgo pakalpojumu klāstu cilvēkam, taču mazāk cilvēku uztver dabu kā skābekļa, barības avotu un klimata regulatoru, kā arī uzskaita citus būtiskus dabas sniegtos pakalpojumus.

Jautājām cilvēkiem, lai nosauc viņuprāt lielākās dabas un kultūras vērtības viņu īpašumā vai tuvākajā apkārtnē. Lielai cilvēku daļai iezīmējās diezgan līdzīgas atbildes – pārsvarā tas ir tuvējais mežs, pļava, upe, ezers vai jūra. Taču, arī svaigs gaiss un miers dabā tiek atzīmēts, kā lielas dabas vērtības. Dažiem būtiska ir ainava, taču izpratne par vērtīgu ainavu atšķiras. Vienam tā ir dabiska un neapsaimniekota ainava, otram apsaimniekotas lauksaimniecības zemes ainava, citam atkal ‘zaļas’ pilsētas ainava, kas rada estētisku baudījumu. Daļa respondentu minēja tādas dabas un kultūras vērtības, kā baznīcas, senās koka savrupmājas un citas vēsturiskas celtnes, pilsētu parkus, dīķus. Pilsētu parki lielākoties atzīmēti kā nozīmīgas sportošanas un atpūtas vietas urbānajā vidē. Citi minēja atsevišķas sev būtiskas dabas vērtības – stāvkrastus, pludmali, avota ūdeni, savvaļas dzīvniekus, stārķi pagalmā, dižkoku, putnus, sēnes, ogas u.c. Kāds respondents minēja būtisko līdzsvaru starp apbūvi un dabas teritorijām.

Jautājot, vai jādomā par ekosistēmu saudzīgu izmantošanu, lielākā daļa atbildēja apstiprinoši. Bet aptuveni 1/10 daļa respondentu minēja, ka jādomā ir, tomēr ekonomiskā izaugsme ir svarīgāka. Šeit iezīmējas neizpratne, ka dabas aizsardzība un ekonomiskā izaugsme var vienlīdz veiksmīgi pastāvēt līdzās. Pastāv pat sasaiste starp veselīgu dabas vidi un ekonomisko izaugsmi, jo labi funkcionējoša vietējā ekosistēma vietējai ekonomikai var nest tikai ieguvumus.

Attieksmes izpēte par Saulkrastu un Jaunķemeru dabas vērtībām
Projekta semināros un talkās aptaujājām apmeklētājus par viņuprāt nozīmīgākajām dabas un kultūras vērtībām Saulkrastos un Jaunķemeros.

Saistībā ar Saulkrastiem dominēja atbildes par Balto kāpu, par kāpām kopumā, piekrasti/pludmali un jūru. Atsevišķi respondenti kā vērtību atzīmēja arī tuvumā esošo Dabas parku “Piejūra” un Saulkrastu estrādi, vietējo mežu, upītes, kultūras pasākumu tradīcijas, velomuzeju, Zvejniekciemu, Skultes ostu un Saulkrastu Jazz festivālu u.c. Daži no respondentiem kā vērtību īpaši uzsvēra neapbūvētas mežainās kāpas.

Respondenti tika aptaujāti arī par to, kādu nākotnē vēlētos redzēt Saulkrastu piekrasti un Baltās kāpas apkārtni. Atbildēs dominēja labierīcību, atkritumu urnu, ģērbšanās kabīņu un citas ērtas infrastruktūras izbūves nepieciešamība (norādes, jauni celiņi, takas u.c.), kā arī kvalitatīvāka esošās infrastruktūras uzturēšana. Tāpat cilvēki minēja, ka būtu nepieciešams pilnveidot bērnu atpūtas vietas un ierīkot bezmaksas stāvvietas. Bija respondenti, kas minēja, ka nepieciešams izsijāt pludmales smiltis, aizvācot no tām atkritumus un, ka no šosejas jāorganizē atpūtnieku plūsma un izejas uz pludmali. Respondentu atbildēs iezīmējās arī pretēji viedokļi – vieni minēja, ka pēc iespējas mazāk jāiejaucas vietējā ekosistēmā, lai viss paliek dabīgi, savukārt citi – ka Balto kāpu nepieciešams mākslīgi nostiprināt.

Jautājot, kādas ir lielākās dabas un kultūras vērtības Jaunķemeros, respondenti lielākoties minēja, ka tā ir piekraste, pludmale, kāpas, jūra un priežu mežs. Daži atsevišķi respondenti minēja, ka lielākā vērtība ir svaigais gaiss, dūņas, sēravoti, vietējās ūdenstilpnes, kā arī kūrortpilsētas un veselīgas vietas slava, kā arī apkārtnes celtnes, tostarp sanatorijas. Jautājot, kādu respondenti vēlētos redzēt Jaunķemeru piekrasti nākotnē, daži minēja, ka nepieciešams uzstādīt tualetes, citi savukārt, minēja, ka vajadzīgs uzstādīt jaunu vai uzlabot esošo infrastruktūru, uzstādot plašāku informāciju par dabas objektiem. Vairāki respondenti uzsvēra, ka vēlētos piekrasti nākotnē redzēt tādu pašu, kā šobrīd un, ka nav nepieciešams neko darīt – galvenais saglabāt piekrastes dabīgumu un neapbūvēt to. Savukārt citi respondenti minēja, ka piekrasti vēlētos redzēt tīrāku, regulāri koptu un brīvu no aļģēm. Atsevišķi respondenti minēja, ka nākotnē nevajadzētu pieļaut kāpu izbraukāšanu un mehānisku tīrīšanu, kā arī nevajadzētu no jūras izskalotās aļģes sastumt priekškāpās. Kopumā var secināt, ka izkristalizējas divas dažādas cilvēku grupas – viena, kura vēlētos, lai vietējā apkārtnē viss paliek tā, kā līdz šim, savukārt otra alkst pārmaiņas un vēlas dažādus uzlabojumus.

Dabas resursu apdraudējuma apzināšanās

Izaicinot auditoriju apzināties nesaudzīgas dabas resursu izmantošanas sekas, ieguvām pozitīvu tendenci: tikai 1% respondentu uzskatīja, ka dabas resursi ir neizsmeļami vai aizstājami ar zinātnes sasniegumiem.

Jautājot cilvēkiem, kādi apdraudējumi, viņuprāt, var rasties no nesaudzīgas dabas resursu patērēšanas, 88% uzskata, ka tas var negatīvi ietekmēt visu dzīvo organismu dzīves vidi, 71% atzīmē, ka tie var samazināties un izzust. 64% atzīmējuši, ka tas negatīvi ietekmē tieši cilvēku dzīves vidi. Tikai 1% respondentu minēja, ka dabas resursi, viņuprāt, ir neizsmeļami vai arī, ka tas nav apdraudējums, jo cilvēki izdomās alternatīvas. Jāsecina, ka aptuveni ¾ respondentu apzinās, ka no nesaudzīgas dabas resursu patērēšanas, resursi var ciest un samazināties, kas tiešā vai netiešā veidā ietekmēs pašus cilvēkus. Tomēr ¼ respondentu vidū novērojams tāds kā naivs optimisms, nevēloties atzīt, ka resursi var samazināties vai izzust pavisam. Pozitīvi atzīmējams fakts, ka lielākā daļa respondentu nedomā tikai no antropocentriskā skatpunkta, respektīvi, ka no dabas resursu nesaudzīgas patērēšanas var ciest tikai cilvēks, bet arīdzan visa dzīvā radība, tostarp augi, dzīvnieki utt.

Ekosistēmu pakalpojumu koncepta izpratne un zināšanu izvērtējums

Uzdevām vairākus jautājumus, lai spētu  izvērtēt mērķauditorijas zināšanas ekosistēmu pakalpojumu jomā.

Uz jautājumu, vai cilvēki piekrīt, ka daba sniedz viņiem pakalpojumus, vairums (84%) atbild apstiprinoši, savukārt 10% iebilst formulējumam, kas skaidrojams ar ekosistēmu pakalpojuma jēdziena mazo atpazīstamību. Jautājot, vai respondenti zina, kas ir termins ‘ekosistēmu pakalpojumi’, atbildes ir dažādas. Piektdaļa atzīst, ka nezina, bet kopumā 67% apgalvo, ka zina vai daļēji zina, savukārt 10% apgalvo, ka ir dzirdējuši šādu vārdu savienojumu, bet nezina tā nozīmi.

Sniegtās atbildes liecina par to, ka lielākā daļa apzinās, ka daba cilvēkam sniedz pakalpojumus, taču ne visiem ir pieņemams šis formulējums, jo termins “ekosistēmu pakalpojumi” ir jauns un Latvijas sabiedrībai vēl ne visai zināms.

Jautājot par asociācijām saistībā ar jēdzienu “ekosistēmu pakalpojumi”, tika saņemti visdažādākie viedokļi un apzīmējumi, kas norāda, ka šis termins konkrētajiem respondentiem un visticamāk arī visai Latvijas sabiedrībai pagaidām līdz galam neizprasts. Daļa skaidro, ka tas viņiem saistās ar dabas aizsardzību, biodaudzveidību, svaigu gaisu vai ekoloģisku dzīvi. Tāpat dažiem cilvēkiem ekosistēmu pakalpojumi kļūdaini saistās ar atkritumu vākšanu un utilizēšanu, būšanu videi draudzīgiem un ar ērtībām ekovidē. Neliela daļa respondentu diezgan tuvu minēja, ka ekosistēmu pakalpojumi ir viss, ko daba piedāvā cilvēkam. Savukārt citi minēja, ka ekosistēmu pakalpojumi ir dabas resursu pareiza izmantošana un sniedz veselību. Citi atklāti min, ka nezina, ko tas nozīmē vai vienkārši, ka šis vārdu savienojums viņiem saistās ar zaļu dzīvesveidu.         

Raksturojot kopējo respondentu profilu, iezīmējas, ka liela daļa respondentu uzskata sevi par diezgan zinošiem ekosistēmu pakalpojumu jomā, kas sākumā pārsteidz, taču jautājot konkrētāk un lūdzot aprakstīt, kas viņuprāt konkrēti ir ekosistēmu pakalpojumi un ko tie ietver, tiek saņemti visnotaļ dažādi un pat pretrunīgi definējumi. Šeit iespējams var minēt to, ka daļa respondentu snieguši sociāli vēlamas atbildes vai arī paši sevi uzskata par zinošākiem nekā ir patiesībā.

Ekosistēmu pakalpojumu novērtēšanas lietderīguma izpratne

Jautājām, vai respondenti ir dzirdējuši par terminu ‘ekosistēmu pakalpojumu novērtēšana’. Puse respondentu atbildēja, ka nav dzirdējuši vai par šo tēmu nav raduši izpratni, savukārt otra puse respondentu apgalvoja, ka ir dzirdējuši daļēji. Tāpēc šobrīd projekta ietvaros esam izdevuši brošūru, kas vienkāršā valodā skaidro ekosistēmu pakalpojumu novērtēšanas būtību. Brošūra pieejama elektroniskā formātā projekta interneta vietnē http://ekosistemas.daba.gov.lv/public/lat/publikacijas/bukleti_zinu_lapas/, kā arī iepriekš piesakoties, saņemama bez maksas Dabas aizsardzības pārvaldes birojā Baznīcas ielā 7.

Jautājām cilvēkiem, vai viņi zina vai vismaz nojauš, kāpēc tiek veikta ekosistēmu pakalpojumu novērtēšana, sniedzot iespēju atzīmēt vairākas atbildes.  Jāsecina, ka lielākā daļa – 63% atbildēja pareizi – lai spētu novērtēt dabas sniegtos ieguvumus, kā arī, 50% atbildēja – lai spētu efektīvāk diskutēt ar politiķiem par dabas resursu nozīmi. 8% respondentu uzskatīja, ka šī pieeja izdomāta, lai dabas resursus varētu vieglāk tirgot, kas nav korekta atbilde, jo tirdzniecība ar dabas resursiem visā pasaulē notiek diezgan veiksmīgi un lielā apjomā un tāpēc izdomāt jaunu pieeju nav nepieciešams. 68% atbildēja, ka EP vērtēšana domāta, lai efektīvāk veiktu dabas aizsardzību, kas savā būtībā daļēji tā ir. Gandrīz visās sniegtajās atbildēs ir sava daļa patiesības, taču, ja precizējam definējumu, tad EP novērtēšanas pieeja domāta, lai noteiktu EP vērtību un  sabalansētu dabas resursu izmantošanu un ekonomisko attīstību, īstenojot šīs abas tālredzīgā veidā. 

Jautājām, kā dabas vērtības cilvēkuprāt ietekmē nekustamā īpašuma vērtību. 86% apgalvo, ka dabas vērtības nekustāmā īpašuma vērtību palielina, 10% uzskata, ka tā nemainās, bet 4% apgalvo, ka pazemina, jo kavē ekonomisko attīstību. Var secināt, ka aptaujātie respondenti ir ļoti pozitīvās domās par dabas objektiem nekustamajos īpašumos, kas ir nedaudz pārsteidzoši, jo Latvijā daļa cilvēku mēdz uztraukties par viņu īpašumos sastopamām retām dabas vērtībām, domājot, ka tās atklājot plašākai publikai, var sastapties ar dabas aizsardzības organizāciju uzliktiem ierobežojumiem, kas kavēs iespējas savā teritorijā saimniekot kā līdz šim.

EP pieejas integrēšana ikdienas darbā
Cilvēki ir ļoti pretimnākoši jaunajai EP pieejai un liela daļa gatavi integrēt un izmantot, protams, tikai sev noderīgās lietas no šīs pieejas savā ikdienas darbā. Cilvēki raksta, ka meklēs iespējas to pielietot, taču viņuprāt tas ir kompleksi, jo pieeju nevar ieviest uzreiz un pilnībā. Citi savukārt uzskata, ka šāda pieeja nav tiešā veidā integrējama ikdienas teritoriju plānošanas darbā. Tātad atsevišķa cilvēku grupa uzskata,  ka šādas pieejas ieviešana ir kompleksa un sarežģīta un tas nevar notikt straujā veidā. Citi savukārt atbild, ka ir gatavi integrēt EP pieeju savā ikdienas darbā tikai tik, cik katrs gadījums prasa. Var secināt, ka cilvēki apzinās šīs pieejas aktualitāti mūsdienās, kad visam pamatā ir jautājums “Cik tas maksā?”, taču vēl trūkst zināšanu par šīs pieejas integrēšanu ikdienā.
Personīgā iesaiste un atbildība

Skaidrojām, kādas videi draudzīgas aktivitātes cilvēki īsteno ikdienā. Lielākā daļa piekopj pasīvo iesaisti, kad labums ir no cilvēka izvēles NEdarīt, kas, protams, ir nozīmīgi. Piemēram, 95% ejot dabā nemēslo un 60% taupa energoresursus. Daļa piekopj arī aktīvo iesaisti, piemēram, 60% šķiro atkritumus, 45% savā apkārtnē saimnieko ekoloģiski un 40% piedalās talkās kā brīvprātīgie. 27% pērk bioloģiski audzētu pārtiku.

Videi draudzīgu pārvietošanās līdzekļu izvēli atzīmējuši 1/3 daļa respondentu, kas norāda uz respondentu diezgan mazkustīgo dzīvesveidu.

Jautājot cilvēkiem, ko viņi būtu gatavi darīt ekosistēmu saudzēšanas nolūkos, lielākā daļa – 67% minēja, ka būtu gatavi mainīt savus ikdienas paradumus, savukārt 51% būtu gatavi piedalīties talkās. Atsevišķi respondenti minēja, ka būtu gatavi mainīt domāšanu, izglītot kolēģus, klientus un popularizēt sabiedrībā nozīmīgas idejas.

Jautājot respondentiem, kurš viņuprāt ir atbildīgs par dabas vērtību saglabāšanu, lielākā daļa atbildēja, ka viņi paši, vietējie iedzīvotāji un pašvaldības. Kā mazāk, taču arī atbildīgi minēti valsts, tad dabas aizsardzības organizācijas un kā pēdējie – brīvprātīgie un zaļi domājošie entuziasti. Jāatzīmē, ka respondenti iespējams snieguši sociāli vēlamas atbildes, taču, ja nē – tad viņu atbildības sajūta attiecībā uz dabu ir uzteicama. Tātad vides apziņa ir augstā līmenī, jo tiek uzskatīts, ka dabas vērtību saglabāšana pirmkārt jau sākas no katra paša un viņa ikdienas paradumiem, kurus turklāt liela daļa respondentu būtu gatava mainīt par labu vides saudzēšanai.

Ekosistēmu pakalpojumu izmantošana

Analizējot, kādus ekosistēmu pakalpojumus respondenti izmanto, atklājas liela daudzveidība, kas skaidrojama ar anketas aizpildītāju profila dažādību.

Cilvēki bieži ogo, makšķerē un dara citas lietas. Kas ir interesanti, lielāko daļu aktivitāšu cilvēki dara prieka pēc. Arī tādus nodrošinājuma pakalpojumus kā ūdens ņemšanu no avota vai lauksaimniecības aktivitātes ļoti daudzi cilvēki dara savam priekam. Aptuveni 20% jeb 1/5 daļa respondentu izmanto dažādus dabas sniegtos labumus, lai gūtu ienākumus – sēņo, ievāc ārstniecības augus, nodarbojas ar mežizstrādi un lauksaimniecību. Ļoti liela daļa – vairāk kā 80% respondentu prieka pēc dabā ceļo un sporto. Tātad var secināt, ka daba cilvēkiem lielākoties ir prieka avots.

Informācija, ko vēlētos zināt nākotnē

Jautājot respondentiem, ko viņi nākotnē vēlētos uzzināt saistībā ar ekosistēmu pakalpojumu tēmu.

Daudzi gribētu apskatīt labās prakses piemērus ekosistēmu pakalpojumu jomā, vairāk uzzināt par ekosistēmu politiku Latvijā un izzināt starptautisko pieredzi ekosistēmu pakalpojumu vērtēšanā un pieejas pielietošanā. Tāpat cilvēki vēlas zināt, kā pielietot konkrētas ekosistēmu pakalpojumu vērtēšanas metodes un, noskaidrot EP ieviešanas praktiskās iespējas telpiskajā plānošanā. Tātad kopumā cilvēkus interesē reāli piemēri, kas atspoguļo šīs pieejas praktisko ieviešanu un lietderību.

Kopsavilkums

Kopumā jāsecina, ka sniegtās atbildes lielākoties iepriecināja un pat pārsteidza respondentu pozitīvā attieksme pret šo jauno, Latvijā vēl tik maz lietoto un apspriesto ekosistēmu pakalpojumu tēmu, jo ir pierasts, ka attiecībā uz visu jauno un nezināmo cilvēki reaģē piesardzīgi un arī negatīvi. Projekta komandai priekšā vēl liels darbs pie ekosistēmu pakalpojumu novērtēšanas rīka izstrādes Latvijas piekrastes situācijai un sabiedrības tālākas izglītošanas, apzinot un izglītojot citas, mazāk zinošas mērķauditorijas.

Jāatzīmē, ka anketa tika izplatīta projekta pasākumos, interneta vietnē, kā arī projekta sociālo tīklu kontos – tātad respondenti ir bijuši cilvēki, kas jau ir meklējuši kaut kāda veida informāciju par ekosistēmu pakalpojumu tēmu – ir interesējušies vai vēlējušies to izzināt dziļāk. Tas arī izskaidro diezgan zinošās mērķauditorijas profilu.

Pasākumu kalendārs

     Augusts 2017     
123456
7891011 1213
14151617181920
21222324252627
28293031