Š.g. 17. janvārī Eiropas Savienības mājā norisinājās pirmais diskusiju forums “Sadarbība un pieredzes apmaiņa ekosistēmu pakalpojumu novērtēšanā Latvijā”. Forums vienkopus pulcināja zinātniekus un praktiķus no valsts un nevalstiskā sektora. Foruma mērķis bija aizsākt visaptverošu diskusiju par ekosistēmu pakalpojumu kartēšanas un novērtēšanas pieejas izmantošanu Latvijā un dalīties pieredzē līdzšinējos centienos, novērtējot ekosistēmu pakalpojumus dažādās Latvijas teritorijās, lai radītu mērķtiecīgāku un kvalitatīvāku ekosistēmu pakalpojumu pieejas integrēšanu Latvijas attīstības politikas plānošanā.

Diskusiju organizēja pārstāvji no LIFE+ programmas projektiem „Integrēta plānošanas pieeja zālāju dzīvotspējai” - LIFE Viva Grass (Nr. LIFE13 ENV/LT/000189) un „Ekosistēmu un to sniegto pakalpojumu novērtējuma pieejas pielietojums dabas daudzveidības aizsardzībā un pārvaldībā” - "LIFE Ekosistēmu pakalpojumi/LIFE EcosystemServices" (Nr. LIFE13 ENV/LV/000839), kā arī Eiropas Savienības Horizonts 2020 izpētes un inovācijas programmas projekta “Ekosistēmu pakalpojumu kartēšana kā atbalsts politikas veidošanā un lēmumu pieņemšanā” – "ESMERALDA".

Foruma laikā dažādu organizāciju pārstāvji dalījās pieredzē saistībā ar ekosistēmu pakalpojumu biofiziskās kartēšanas un novērtēšanas, kā arī ekonomiskās un sociālās novērtēšanas metožu izmantošanu dažādos Latvijas un starptautiska mēroga pētījumos.

Ekosistēmu pakalpojumu kartēšanas un novērtēšanas (MAES) procesu Eiropā un Latvijā ieskicēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Dabas aizsardzības departamenta direktores vietniece Ilona Mendziņa. I.Mendziņa arīdzan uzsvēra, ka Latvijā ir jāizprot, ka bioloģiskā daudzveidība nav tikai aizsargājamās sugas, biotopi un īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, bet šis jēdziens ietver ekosistēmas un ar tām saistītos vidē notiekošos procesus. Piemēram, arī apsaimniekotos mežos ir sastopams plašs ekosistēmu pakalpojumu klāsts, kas sniedz sabiedrībai nepieciešamos labumus.

Pasākuma dalībnieki atzina, ka šī diskusija ir pirmais solis. Nākamais solis būtu apzināt iestādes un institūcijas, kas ir ieinteresētas ekosistēmu pakalpojumu pieejas izmantošanā savu jomu attīstības vai teritoriju izmantošanas plānošanā. Būtu nepieciešams veidot šo ieinteresēto pušu sadarbības tīklu.

Galvenās forumā izskanējušās atziņas:

• Nākotnē būtu jāattīsta virziens, kur ekosistēmu pakalpojumu novērtēšana notiek caur integrētu pieeju, iekļaujot visu trīs – gan biofizisko, gan sociālo, gan ekonomisko vērtējumu –  rezultātus, tā sniedzot visaptverošus un pilnīgus rezultātus ekosistēmu saglabāšanas jomā.
• Rūpīgi jāizvēlas ekosistēmu pakalpojumu pētniecības instrumenti un metodes. Tāpat būtiski ir izvēlēties un precīzi definēt izmantotos indikatorus ekosistēmu pakalpojumu novērtēšanai.  
• Nepieciešama zināšanu bāzes veidošana vides ekonomikas jomā. Latvijā šobrīd nav izglītības programmu, kas sagatavotu vides ekonomistus, kas attiecīgi rada šo ekspertu trūkumu darba tirgū.
• Vajadzīga turpmāka pieredzes un informācijas apmaiņa par ekosistēmu pakalpojumu novērtēšanas pētījumiem Latvijā, to rezultāti būtu jāapkopo vienuviet, lai tos plašāk izmantotu dažādu politiku veidošanā.
• Nepieciešams rast saprotamu veidu, kā skaidrot sabiedrībai ekosistēmu pakalpojumu nozīmi cilvēka labklājības veidošanā.
• Latvijas vides politikas nozarē ir vajadzīgi uz sociālekonomiskiem aprēķiniem balstīti lēmumi. Tieši tāpēc ekosistēmu pakalpojumu novērtēšanas joma ir tik būtiska, jo Latvija šobrīd arvien aktīvāk sevi piesaka arī starptautiskās platformās, piemēram, OECD (Organization for Economic Cooperation and Development).

Pasākums norisinājās ar Eiropas Savienības Horizonts 2020 izpētes un inovācijas programmas, LIFE finanšu instrumenta, un Latvijas Vides aizsardzības fonda atbalstu.

PREZENTĀCIJAS (ZIP fails 24,7 MB)

FOTO GALERIJA

Ekosistēmas – dzīvo organismu, nedzīvo dabas elementu un to dzīves vides kopums, kas mijiedarbojas un kopā veido vienotu sistēmu.
Ekosistēmu pakalpojumi – ekosistēmu nodrošinātie materiālie un nemateriālie labumi, kas palīdz nodrošināt cilvēku dzīves apstākļus. Piemēram, ekosistēmu pakalpojumi ietver pārtikas produktu, ūdens nodrošināšanu, plūdu regulēšanas funkciju, augsnes erozijas un slimību uzliesmojumu mazināšanas funkciju, kā arī nemateriālās vērtības, piemēram, atpūtas nodrošināšanu dabas teritorijās.
Ekosistēmu pakalpojumu ekonomiskā novērtēšana – ekosistēmu pakalpojumu vērtības aprēķināšana naudiskā/monetārā izteiksmē pēc noteiktas metodes.
Biofiziskā ekosistēmu pakalpojumu novērtēšana –   ekosistēmu biofiziskās struktūras, funkciju un notiekošo procesu novērtēšana, lai izprastu, kādi ekosistēmu pakalpojumi tiek sniegti sabiedrībai.
Sociālā ekosistēmu pakalpojumu novērtēšanā ar socioloģisko pētījumu metožu palīdzību tiek noskaidrots iesaistītās sabiedrības viedoklis par ekosistēmas pakalpojumu nozīmīgumu.